Feeds:
Innlegg
Kommentarer

Posts Tagged ‘vēsture’

VaksŠis teksts pirmo reizi tika publicēts kā pēcvārds grāmatā Norvēģijas vēsture (autori: E. Stēnersens E., Ī. Lībeks), kuru 2005. gadā izdeva apgāds Norden AB,  (181.–190. lpp.) Tā kā pats neeesmu vēsturnieks, tekstu pārskatīja vēstures doktors Juris Goldmanis. Pēdējos desmit gados daudz kā vairāk noticis, bet teksts, iespējams, tomēr varēs sniegt ieskatu par laiku līdz 2005. gadam

Pirmoreiz iznāk Norvēģijas vēsture latviski, tādējādi atzīmējot Norvēģijas valstiskās neatkarības simtgadi 2005. gadā. Šī grāmata atspoguļo vienas valsts vēsturi. Bet neviena valsts un neviena nācija nedzīvo vakuumā bez citu valstu ietekmes un bez sakariem ar tuvām un tālām tautām. Tādu sakaru netrūkst arī starp Norvēģiju un Latviju. Arīdzan vēsturisko paralēļu netrūkst. Norvēģija un Latvija ir mazas un jaunas nācijas, kas ilgus gadus ir bijušas citu tautu jūgā. Šajā pēcvārdā vēlētos iepazīstināt ar lieliem un maziem šo abu valstu saskares punktiem, kam parasti velta mazāk uzmanības vēstures grāmatās. (mer…)

Reklamer

Read Full Post »

4248708_ORIGINAL_1327651894.jpgDzīvoju pilsētā, kur bieži līst. Taču laika apstākļiem piemērotu drēbju man tikpat kā nekad nav. Lietus laikā pielijušiem matiem pa ceļam uz universitāti eju cauri Bergenas iepirkšanās centram, lai vismaz uz pāris minūtītēm pabūtu sausumā un siltumā. Bieži vien uz sola iepretim kancelejas preču veikalam sēž divi veči, uz kuriem neuzkrītoši noskatos. Abiem gadu astoņdesmit. Abu sejas liecina par bagātu dzīvi. Garākais vienmēr nēsā naģeni, bet otrs mēdz smiedams liekties uz priekšu. Man pietrūkst drosmes, citādi būtu apstājies, apsēdies viņiem blakām un palūdzis – pastāstiet! Arvien biežāk skatos uz cilvēku kā dārgumu lādi ar stāstiem. Jo vecāks cilvēks, jo lielāka lāde. Nezinu, kāpēc nespēju sadūšoties. Gan jau viņi labprāt man pastāstītu par savu dzīvi – patiesus stāstus vai pekstiņus. Nav svarīgi. Svarīgs ir stāsts. Dzīvais cilvēks, kas stāsta, mūs visus saista. Tas var būt sirmgalvis, kas atminas dzīvi, visas pieredzētās bēdas, laimes mirkļus un pagrieziena punktus. Draugs, kas izstāsta kādu smieklīgu atgadījumu. Mamma vai tētis, kas lasa priekšā no grāmatas. Dzīvā cilvēka stāstītais mūs saista. Tā bija arī senajā Islandē. (mer…)

Read Full Post »