Feeds:
Innlegg
Kommentarer

Archive for the ‘Ziemeļvalstis un Baltija’ Category

hamsuna grāmata

Hamsuna autobiogrāfija

2009. gadā apgāds Mansards izdeva Knuta Hamsuna grāmatu «Pa aizaugušām tekām» Konstantīna Raudives tulkojumā. Es pirms jaunajam izdevumam biju tulkojumu sastatījis ar oriģinālu un arī uzrakstījis eseju par grāmatu. Grāmata vēl ir pārdošanā gan Nice Place Mansardā, gan internetā.

Šajā grāmatā varat staigāt pa Knuta Hamsuna takām. Lai gan daudzu latviešu grāmatplauktos atrodami Hamsuna darbi, un jūs jau droši vien neesat izņēmums – grāmata Pa aizaugušajām tekām ir tikai retajam, jo tā Konstantīna Raudives tulkojumā iznāca 1951. gadā[1] Čikāgā, tajā pašā pilsētā, kur Hamsuns gadus sešdesmit piecus agrāk bija strādājis par tramvaja konduktoru. Padomju Latvijā dzīvojošajiem tā bija praktiski kā nepieejama, un pēcpadomju laikos atrodama tikai bibliotēkās. Tomēr Pa aizaugušajām tekām ierindojama starp svarīgākajiem Hamsuna darbiem, un atzīmējot Knuta Hamsuna dzimšanas 150. gadadienu, lasītājam tā ir jauka dāvana. Grāmata ir īpatnēja ne vien tāpēc, ka rakstnieks to uzrakstījis mūža 90. gadā, bet savdabīgs ir arī tās konteksts, un te vēlos ieskicēt savu šī konteksta versiju.

  (mer…)

Reklamer

Read Full Post »

NYNORSK STATUS

Īvars Osens – jaunnorvēģu valodas tēvs

Šis raksts tapa 2003. gadā, balstoties uz referātu konferencē, kuru rīkoja Daugavpils universitāte. Agrāk teksts ir publicēts rakstru krājumā «Valoda 2003 – Valoda dažādu kultūru kontekstā». Daugavpils, DU Saule 2003, 56.–62.lpp

Latviešu un norvēģu valodai ir kopīgs tas, ka abām valodām ir pa divām rakstu valodām – latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu jeb literārā valoda un būkmōls un jaunnorvēģu valoda . Šī raksta mērķis ir salīdzināt abu valodu mazāk lietoto rakstu valodu attīstību un stāvokli.

(mer…)

Read Full Post »

VaksŠis teksts pirmo reizi tika publicēts kā pēcvārds grāmatā Norvēģijas vēsture (autori: E. Stēnersens E., Ī. Lībeks), kuru 2005. gadā izdeva apgāds Norden AB,  (181.–190. lpp.) Tā kā pats neeesmu vēsturnieks, tekstu pārskatīja vēstures doktors Juris Goldmanis. Pēdējos desmit gados daudz kā vairāk noticis, bet teksts, iespējams, tomēr varēs sniegt ieskatu par laiku līdz 2005. gadam

Pirmoreiz iznāk Norvēģijas vēsture latviski, tādējādi atzīmējot Norvēģijas valstiskās neatkarības simtgadi 2005. gadā. Šī grāmata atspoguļo vienas valsts vēsturi. Bet neviena valsts un neviena nācija nedzīvo vakuumā bez citu valstu ietekmes un bez sakariem ar tuvām un tālām tautām. Tādu sakaru netrūkst arī starp Norvēģiju un Latviju. Arīdzan vēsturisko paralēļu netrūkst. Norvēģija un Latvija ir mazas un jaunas nācijas, kas ilgus gadus ir bijušas citu tautu jūgā. Šajā pēcvārdā vēlētos iepazīstināt ar lieliem un maziem šo abu valstu saskares punktiem, kam parasti velta mazāk uzmanības vēstures grāmatās. (mer…)

Read Full Post »

10562647_10152416443076227_4704111860649442262_o

Videoinstallasjon av Anastasia Isachsen hvor gjendiktingen har blitt brukt. http://www.anastasiaisachsen.com/

Nenāc ar visu patiesību,
nenāc ar jūru, kad man slāpst,
nenāc ar debesīm, kad lūdzu gaismas,
bet nāc ar stariņu, rasas lāsi, pārsliņu,
tāpat kā putni līdzi nes pilienus no peldes
un vējš – sāls graudiņu.

Ūlavs H. Heuge

Kom ikkje med heile sanningi,
kom ikkje med havet for min torste,
kom ikkje med himmelen når eg bed um ljos,
men kom med ein glimt, ei dogg, eit fjom,
slik fuglane ber med seg vassdropar frå lauget
og vinden eit korn av salt.

Olav H. Hauge

Read Full Post »

Vislielākais klusums ir tad, kad tūkstošiem cilvēku vienlaikus klusē. Neparastums līdzinās ar to, kas valda, tūkstošiem cilvēku kopā dziedot, skrienot vai dejojot. Varbūt pat lielāks neparastums. Pūlis stāvēja abpus ielas. Mēs ar diviem klasesbiedriem bijām uzrāpušies uz transformatora kastes uz Tollbūdgātas ietves. Garām lēnām slīd ekipāža, kas devusies no Karaļa pils ceļā uz Akešhūsas cietoksni, kura pagrabā greznais zaļais zārks gaida jaunu iemītnieku. Mazāk kā divas nedēļas iepriekš bijām sapulcējušies skolā, Līse no paralēlklases deklamēja dzejoli ”Mūsu karalis”, skolas direktore iededzināja sveci un izrādījām cieņu ar minūtes klusuma brīdi. Ūlavs piektais vairs nebija mūsu vidū.

Norvēģijas karalis Hokons VII, Wikipedia

  (mer…)

Read Full Post »

4248708_ORIGINAL_1327651894.jpgDzīvoju pilsētā, kur bieži līst. Taču laika apstākļiem piemērotu drēbju man tikpat kā nekad nav. Lietus laikā pielijušiem matiem pa ceļam uz universitāti eju cauri Bergenas iepirkšanās centram, lai vismaz uz pāris minūtītēm pabūtu sausumā un siltumā. Bieži vien uz sola iepretim kancelejas preču veikalam sēž divi veči, uz kuriem neuzkrītoši noskatos. Abiem gadu astoņdesmit. Abu sejas liecina par bagātu dzīvi. Garākais vienmēr nēsā naģeni, bet otrs mēdz smiedams liekties uz priekšu. Man pietrūkst drosmes, citādi būtu apstājies, apsēdies viņiem blakām un palūdzis – pastāstiet! Arvien biežāk skatos uz cilvēku kā dārgumu lādi ar stāstiem. Jo vecāks cilvēks, jo lielāka lāde. Nezinu, kāpēc nespēju sadūšoties. Gan jau viņi labprāt man pastāstītu par savu dzīvi – patiesus stāstus vai pekstiņus. Nav svarīgi. Svarīgs ir stāsts. Dzīvais cilvēks, kas stāsta, mūs visus saista. Tas var būt sirmgalvis, kas atminas dzīvi, visas pieredzētās bēdas, laimes mirkļus un pagrieziena punktus. Draugs, kas izstāsta kādu smieklīgu atgadījumu. Mamma vai tētis, kas lasa priekšā no grāmatas. Dzīvā cilvēka stāstītais mūs saista. Tā bija arī senajā Islandē. (mer…)

Read Full Post »

Man ir cigārkastīte. Zem vāka ar sarkanu samtu iekšpusē kopš mazotnes kā dārgumus glabāju īpašās mantiņas. Tur ir manas vecvecmāmiņas melnā dziesmu vācelīte – burtnīca, kurā zīmulis glīti jo glīti pirms simts gadiem iemūžinājis vārdus dziesmām, kuras dziedāja manas omes vecāki, sanākot kopā. Tur glabājas arī mana vectēva 1928. gada sudrabmedaļa boksā no nacionālajām sacīkstēm junioriem, kā arī viena sudraba karote, kas mantota no manas mātes vecākiem.  

Atverot kastīti, abas lūdz, lai es viņas pulēju, lai tās atkal mirgotu kā agrāk. No vectēva ir arī šķiltavas ar viņa vārda iegravējumu: „Walter”. Tā bija dāvana 70 gadu jubilejā no viņa kolēģiem urbju rūpnīcā. Vēl uzglūn pāris vecas monētas no Dānijas Jaunavu salām Karību jūrā. Tās ir relikvijas no tā laika, kad man vienpadsmit gadu vecumā radās milzīga interese par Dānijas tropu kolonijām. Jaunākais priekšmets ir digitālais pulkstenis. Tas apstājies, bet tomēr rāda datumu. Proti, aizmugurē ir iegravēts „10.05.1992”. Tāpat kā viens no maniem piena zobiem, kas ar katru piecgadi aizņem aizvien mazāk vietas kastītē, pulkstenis ir saistīts tieši ar mani pašu. To man uzdāvināja tēvocis Erki, mātes vecākais brālis. Datums ir manas iesvētes diena. (mer…)

Read Full Post »

Older Posts »