Feeds:
Innlegg
Kommentarer

Archive for the ‘Kultūra un sabiedrība’ Category

hamsuna grāmata

Hamsuna autobiogrāfija

2009. gadā apgāds Mansards izdeva Knuta Hamsuna grāmatu «Pa aizaugušām tekām» Konstantīna Raudives tulkojumā. Es pirms jaunajam izdevumam biju tulkojumu sastatījis ar oriģinālu un arī uzrakstījis eseju par grāmatu. Grāmata vēl ir pārdošanā gan Nice Place Mansardā, gan internetā.

Šajā grāmatā varat staigāt pa Knuta Hamsuna takām. Lai gan daudzu latviešu grāmatplauktos atrodami Hamsuna darbi, un jūs jau droši vien neesat izņēmums – grāmata Pa aizaugušajām tekām ir tikai retajam, jo tā Konstantīna Raudives tulkojumā iznāca 1951. gadā[1] Čikāgā, tajā pašā pilsētā, kur Hamsuns gadus sešdesmit piecus agrāk bija strādājis par tramvaja konduktoru. Padomju Latvijā dzīvojošajiem tā bija praktiski kā nepieejama, un pēcpadomju laikos atrodama tikai bibliotēkās. Tomēr Pa aizaugušajām tekām ierindojama starp svarīgākajiem Hamsuna darbiem, un atzīmējot Knuta Hamsuna dzimšanas 150. gadadienu, lasītājam tā ir jauka dāvana. Grāmata ir īpatnēja ne vien tāpēc, ka rakstnieks to uzrakstījis mūža 90. gadā, bet savdabīgs ir arī tās konteksts, un te vēlos ieskicēt savu šī konteksta versiju.

  (mer…)

Reklamer

Read Full Post »

NYNORSK STATUS

Īvars Osens – jaunnorvēģu valodas tēvs

Šis raksts tapa 2003. gadā, balstoties uz referātu konferencē, kuru rīkoja Daugavpils universitāte. Agrāk teksts ir publicēts rakstru krājumā «Valoda 2003 – Valoda dažādu kultūru kontekstā». Daugavpils, DU Saule 2003, 56.–62.lpp

Latviešu un norvēģu valodai ir kopīgs tas, ka abām valodām ir pa divām rakstu valodām – latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu jeb literārā valoda un būkmōls un jaunnorvēģu valoda . Šī raksta mērķis ir salīdzināt abu valodu mazāk lietoto rakstu valodu attīstību un stāvokli.

(mer…)

Read Full Post »

Vislielākais klusums ir tad, kad tūkstošiem cilvēku vienlaikus klusē. Neparastums līdzinās ar to, kas valda, tūkstošiem cilvēku kopā dziedot, skrienot vai dejojot. Varbūt pat lielāks neparastums. Pūlis stāvēja abpus ielas. Mēs ar diviem klasesbiedriem bijām uzrāpušies uz transformatora kastes uz Tollbūdgātas ietves. Garām lēnām slīd ekipāža, kas devusies no Karaļa pils ceļā uz Akešhūsas cietoksni, kura pagrabā greznais zaļais zārks gaida jaunu iemītnieku. Mazāk kā divas nedēļas iepriekš bijām sapulcējušies skolā, Līse no paralēlklases deklamēja dzejoli ”Mūsu karalis”, skolas direktore iededzināja sveci un izrādījām cieņu ar minūtes klusuma brīdi. Ūlavs piektais vairs nebija mūsu vidū.

Norvēģijas karalis Hokons VII, Wikipedia

  (mer…)

Read Full Post »

Man ir cigārkastīte. Zem vāka ar sarkanu samtu iekšpusē kopš mazotnes kā dārgumus glabāju īpašās mantiņas. Tur ir manas vecvecmāmiņas melnā dziesmu vācelīte – burtnīca, kurā zīmulis glīti jo glīti pirms simts gadiem iemūžinājis vārdus dziesmām, kuras dziedāja manas omes vecāki, sanākot kopā. Tur glabājas arī mana vectēva 1928. gada sudrabmedaļa boksā no nacionālajām sacīkstēm junioriem, kā arī viena sudraba karote, kas mantota no manas mātes vecākiem.  

Atverot kastīti, abas lūdz, lai es viņas pulēju, lai tās atkal mirgotu kā agrāk. No vectēva ir arī šķiltavas ar viņa vārda iegravējumu: „Walter”. Tā bija dāvana 70 gadu jubilejā no viņa kolēģiem urbju rūpnīcā. Vēl uzglūn pāris vecas monētas no Dānijas Jaunavu salām Karību jūrā. Tās ir relikvijas no tā laika, kad man vienpadsmit gadu vecumā radās milzīga interese par Dānijas tropu kolonijām. Jaunākais priekšmets ir digitālais pulkstenis. Tas apstājies, bet tomēr rāda datumu. Proti, aizmugurē ir iegravēts „10.05.1992”. Tāpat kā viens no maniem piena zobiem, kas ar katru piecgadi aizņem aizvien mazāk vietas kastītē, pulkstenis ir saistīts tieši ar mani pašu. To man uzdāvināja tēvocis Erki, mātes vecākais brālis. Datums ir manas iesvētes diena. (mer…)

Read Full Post »